ĶEKAVAS NOVADA KOOPERATĪVĀ KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBA

  • tālrunis saziņai:
    22040110

 

Ķekavas novada Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības

STATŪTI

Jaunā redakcijā Nr.4

APSTIPRINĀTS Sabiedrības kopsapulcē 2019.gada 24. martā

protokols Nr. 17.

1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

  • Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (tālāk tekstā – “Sabiedrība”) ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu.
  • Sabiedrības nosaukums ir Ķekavas novada kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.
  • Sabiedrība tiek nodibināta uz nenoteiktu laiku. Sabiedrība kā juridiskā persona iegūst tiesībspēju ar reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā (tālāk tekstā – Uzņēmumu Reģistrs) un zaudē to ar brīdi, kad tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra.
  • Sabiedrība ir juridiska persona, un tās darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Krājaizdevu sabiedrību likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, Civillikums un citi LR likumi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas Noteikumi un rīkojumi, kā arī Sabiedrības statūti (tālāk tekstā – Statūti). Sabiedrībai ir zīmogs ar Sabiedrības pilnu nosaukumu valsts valodā, veidlapas, var būt cita simbolika un atribūtika. Sabiedrība savā vārdā var slēgt darījumus, atvērt kontus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, un tai ir citas Latvijas Republikas likumos paredzētās juridiskās personas tiesības.
  • Krājaizdevu Sabiedrībai ir komersanta statuss.
  • Sabiedrības darbības mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās, sadzīves un citas vajadzības, kuru nodrošināšanai nepieciešami finansu līdzekļi, veicināt viņu materiālā dzīves līmeņa paaugstināšanu, dot iespēju biedriem noguldīt savus ietaupījumus uz procentiem, saņemt aizdevumus saskaņā ar Sabiedrības kredītpolitiku, kā arī citus pakalpojumus, kas noteikti Statūtos.
  • Sabiedrības darbības uzdevumi: nodrošināt biedriem viegli pieejamus, efektīvus un kvalitatīvus finansu pakalpojumus par konkurētspējīgiem izcenojumiem.
  • Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedra darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.
  • Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedra kontiem un veiktajiem darījumiem sniedz pašam biedram un viņa likumīgajam pārstāvim.
  • Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai, citai iestādei un amatpersonai sniedz Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā
  1. SABIEDRĪBAS DARBĪBA

 

Sabiedrība ir tiesīga veikt šādus finansu pakalpojumus:

  • piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
  • kreditē biedrus;
  • izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
  • veic tirdzniecību ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem biedru uzdevumā;
  • izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
  • glabā biedru vērtības;
  • konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
  • sniedz starpniecības pakalpojumus biedriem naudas instrumentu tirgū;
  • sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;

Ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem.

Pēc NACE klasifikatora Sabiedrības darbības tiek klasificēta: 64.92; 66.12; 66.19; 64.99 – citur neklasificētā finansu starpniecība.

  1. SABIEDRĪBAS TIESĪBAS UN ATBILDĪBA

 

  • Sabiedrībai ir tiesības:
  • pieprasīt nodrošinājumu aizdevumiem;
  • patstāvīgi noteikt procentu likmes, kā arī komisijas atlīdzības apmērus par Sabiedrības pakalpojumiem;
  • pieprasīt nepieciešamās ziņas no biedriem aizdevuma, norēķinu un citu jautājumu kārtošanai;
  • pirms termiņa piedzīt aizdevumu aizdevuma līguma saistību pārkāpšanas gadījumā;
  • iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus. Sabiedrības ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt Sabiedrības pašu kapitālu. Šie ierobežojumi neattiecas uz īpašumiem, ko Sabiedrība pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu;
  • Sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto banku emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs.
  • uzkrāt mantu, kas nepieciešama statūtos paredzēto uzdevumu un darbību veikšanai.
  • Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Sabiedrības biedri ar savām pajām atbild arī par tām Sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās. Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.
  • No Sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no Sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.
  • Sabiedrības saistību nodrošinājums ir pamatkapitāls un rezerves kapitāls, kā arī citi kapitāli, ja tādi tiks izveidoti.
  1. SABIEDRĪBAS BIEDRU UZŅEMŠANA, IZSTĀŠANĀS,

VIŅU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 

4.1. Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas,  kuras vai nu dzīvo vienā administratīvajā teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri, kas iemaksājuši iestāšanas naudu un paju, ko nosaka šie Statūti.

Un ir:

  • Ķekavas, Salaspils, Ikšķiles, Ķeguma, Baldones, Olaines novada un Rīgas pilsētas iedzīvotāji, juridiskas personas, vai šo pašvaldību teritorijā:
  • ir nekustamā īpašuma īpašnieki vai;
  • veic komercdarbību vai aroddarbību.

 

4.1.1. Par Sabiedrības biedriem var kļūt jau uzņemto biedru laulātie un pirmās pakāpes radinieki, kā arī nepilngadīgiem bērniem krājaizdevu sabiedrībās drīkst atvērt krājkontus.

4.1.2. Par Sabiedrības biedriem var kļūt Ķekavas, Salaspils, Ikšķiles, Ķeguma, Baldones, Olaines novada un Rīgas pilsētas pašvaldības.

4.2. Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt persona, kas ir:

  • pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja;
  • individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri;
  • komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā;
  • lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai nav komersanta statusa, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādu sabiedrību pamatkapitālā;
  • biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no viņiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs.
  • Juridiskajām personām nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā.

4.3. Par Sabiedrības dibinātājiem atzīstamas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras parakstījušas Statūtus un iemaksājušas Statūtos noteikto paju. Sabiedrības dibinātāji kļūst par Sabiedrības biedriem ar Sabiedrības reģistrācijas brīdi Uzņēmumu Reģistrā.

  • Sabiedrībā jābūt ne mazāk par divdesmit biedriem.
  • Sabiedrības dibinātāji iestāšanās naudu neiemaksā.
  • Personas, kas vēlas iestāties Sabiedrībā, iesniedz Valdei rakstisku pieteikumu un iemaksā:
  • iestāšanās naudu KKS 15.00 EUR – (piecpadsmit euro, 00 centi.);
  • vismaz vienu paju Ls 15.00 EUR – (piecpadsmit euro, 00 centi.) apmērā.
    • Valdei jāizskata pieteikums par iestāšanos Sabiedrībā trīs mēnešu laikā. Valdes lēmums par biedra uzņemšanu turpmāk apstiprināms biedru kopsapulcē.
    • Biedra tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad Valde pieņem lēmumu par viņa uzņemšanu Sabiedrībā. Valde lēmumu par uzņemšanu pieņem tikai pēc iestāšanas naudas un pajas naudas iemaksas.
    • Valde var atteikt personai (kandidātam) uzņemšanu par biedru Sabiedrībā, ja biedra kandidāts neatbilst Sabiedrības pakalpojumu saņemšanas kritērijiem, kandidātam nav patiesa nolūka saņemt pakalpojumu, kandidātam valdes ieskatā ir neatbilstoša reputācija vai tā dalība Sabiedrībā varētu radīt iespējamus Sabiedrības darbības riskus. Atsakot pakalpojuma sniegšanu Sabiedrībai nav pienākums atteikuma saņēmējam paskaidrot atteikuma iemeslu.
    • Ja Valde noraida jaunu biedru uzņemšanu, tās lēmumu par neuzņemšanu var pārsūdzēt Sabiedrības biedru kopsapulcei mēneša laikā no Valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Sabiedrības biedru kopsapulces lēmums ir galīgs.
      • Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.
      • Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā.
    • Ja Valde noraida paju iegādi, tās lēmumu par paju iegādes noraidīšanu var pārsūdzēt Sabiedrības biedru kopsapulcei mēneša laikā no Valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Sabiedrības biedru kopsapulces lēmums ir galīgs.
      • Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par paju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto paju vērtību naudas izteiksmē.
    • Sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonību, deklarēto un faktisko dzīves vietas adresi un datumu, kad viņš uzņemts Sabiedrībā, viņa paju vērtību un visas izmaiņas, kas notikušas ar pajām.
    • Biedru reģistrā ieraksta datumu, kurā biedrs izstājies, miris vai izslēgts, kad izbeigusies viņa atbildība un notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru;
    • Valde izsniedz katram biedram biedra grāmatiņu, kurā tiek norādīts biedra paju skaits.
    • Sabiedrības biedriem ir tiesības:
      • piedalīties Sabiedrības darbībā;
      • piedalīties Sabiedrības lietu pārvaldīšanā, ievēlēt pārvaldes un kontroles   institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;
      • izmantot biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;
      • saņemt dividendi;
      • rīkoties ar savām pajām likumos un statūtos noteiktajā kārtībā;
      • Biedram ir tiesības saņemt no sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav noteikts komercnoslēpuma statuss;
      • izstāties no Sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos paredzētajā kārtībā. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par Sabiedrības likvidāciju.
    • Sabiedrības biedru pienākums ir:
      • ievērot Sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;
      • savlaicīgi izpildīt saistības, kas attiecas uz līdzdalību Sabiedrības darbībā statūtos noteiktajā kārtībā;
      • sargāt Sabiedrības īpašumu, ka arī ziņot Valdei vai revīzijas komisijai par konstatēto īpašuma izšķērdēšanu vai nolaidīgu rīcību ar to, un attiecīgi rīkoties šādu pārkāpumu novēršanai.

4.16.4.   regulāri (vismaz reizi mēnesī) iepazīties ar Sabiedrības publicēto informāciju Mājas lapā – www.kekavaskks.lv .

  • Sabiedrības biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj LR likumus vai Sabiedrības statūtus. Tiesības izslēgt biedru ir Sabiedrības Valdei, kuras lēmums apstiprināms Sabiedrības biedru kopsapulcē. Sabiedrības biedru kopsapulces lēmums par izslēgšanu ir galīgs.
  • Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, Sabiedrības biedrs zaudē balss tiesības un tiesības piedalīties Sabiedrības biedru kopsapulcē un darboties citās Sabiedrības institūcijās.
  • Sabiedrības biedrs ar savām pajām ir atbildīgs par Sabiedrības saistībām, kas radušās līdz viņa izstāšanās vai izslēgšanas dienai.
  • Bijušajam Sabiedrības biedram, kas izstājies no Sabiedrības, pajas izmaksājamas viena gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas. Sabiedrība var pagarināt termiņu, ja izmaksa, kura veicama pārskata gada laikā, vienai vai vairākām personām kopā pārsniedz trīsprocentus no sabiedrības pamatkapitāla. Termiņa pagarinājumu piemēro izmaksas daļai, kura pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla.
  • Biedrs, kurš izstājies vai tika izslēgts no Sabiedrības, nav tiesīgs prasīt kādu citu daļu no Sabiedrības kapitāla vai īpašuma.
  • Biedra nāves gadījumā pajas un dividendes tiek mantotas, ja biedra mantinieks atbilst šo statūtu 4.1. vai 4.2. punkta prasībām un ir vai vēlas kļūt par Sabiedrības biedru. Pretējā gadījumā mantiniekiem tiek izmaksāta paju vērtība un dividende statūtu 5.5.3. un 5.5.4. p. noteiktajā kārtībā.
  • Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja 60 gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu.
  • Krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar viņa kontu.
  1. SABIEDRĪBAS PAJAS UN TO VEIDI

 

  • Vienas pajas nominālā vērtība ir 00 EUR – (piecpadsmit euro, 00 centi.).
  • Pajas nominālvērtība var tikt mainīta tikai likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā, izdarot attiecīgus grozījumus Sabiedrības Statūtos.
  • Pajas nominālvērtība var tikt samazināta tikai gadījumā, ja pēc saimnieciskā gada beigām Sabiedrības rezerves kapitāls nav pietiekošs zaudējumu segšanai un ir nepieciešams izmantot daļu no Sabiedrības pamatkapitāla.
  • Pajas var iemaksāt tikai naudā un paju skaitu var palielināt ar dividendes pieskaitījumiem vai iemaksām naudā pilnas pajas apjomā.
  • Katram Sabiedrības biedram ir vismaz viena paja, kas nav atsavināma citiem Sabiedrības biedriem. Tās vērtība izmaksājama tikai gadījumā, ja biedrs izstājies no Sabiedrības vai tiek izslēgts.
  • Katrs biedrs var iegādāties Sabiedrības pajas ne vairāk kā 20% no KKS paju kapitāla. Biedrs, kurš vēlas iegādāties Sabiedrības pajas, iesniedz iesniegumu Valdei un apmaksā to vērtību. Valde tuvākajā sēdē pieņem lēmumu par paju pārdošanu un izdara attiecīgas izmaiņas biedru reģistrā.

5.5.2. Sabiedrības biedri ir tiesīgi savstarpēji atsavināt savas pajas. Sabiedrības biedriem, kuri vēlas noslēgt darījumu ar Sabiedrības pajām, jāiesniedz pieteikums Valdei, kas tuvākajā sēdē pieņem attiecīgo lēmumu un izdara izmaiņas Sabiedrības biedru reģistrā. Tiesības uz dividendi biedrs iegūst ar lēmuma par darījuma apstiprināšanu pieņemšanas brīdi. Ja Valde noraida darījuma noslēgšanu, biedriem ir tiesības iesniegt pieteikumu biedru kopsapulcei, un tas tiek izskatīts nākošā biedru kopsapulcē. Biedru kopsapulces lēmums par darījuma apstiprināšanu ir galīgs.

5.5.3. Biedra     izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā paju atsavinot, paju vērtība tiek izmaksāta ne vēlāk kā viena gada laikā pēc finansiālā gada pārskata apstiprināšanas dienas, ieturot no to vērtības zaudējumus, kas radušies KS darbībā vai pieskaitot dividendi.

5.5.4.Ja pārdodamo vai pēc biedra izslēgšanas atsavināmo paju daļa vienai vai vairākām personām kopā pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla, pajas var izmaksāt trīs gadu laikā. Termiņa pagarinājumu piemēro izmaksas daļai, kura pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla.

  1. SABIEDRĪBAS LĪDZEKĻI UN TO AVOTI

 

6.1. Sabiedrības līdzekļus veido pamatkapitāls, rezerves kapitāls, ienākumi no pakalpojumu sniegšanas un citi ienākumi (dibinātāju iemaksas, ienākumi no saimnieciskās darbības, no vērtspapīru turēšanas, banku aizdevumi, citi ienākumi).

6.2. Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu no Eiropas Savienībā reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

6.3. Visu Sabiedrības biedru paju vērtības kopsumma veido Sabiedrības pamatkapitālu. Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls ir 9390.95 EUR (deviņi tūkstoši trīs simti deviņdesmit euro, 95 centi) Pamatkapitāls var mainīties atkarībā no biedru skaita un iemaksām Statūtos noteiktajā kārtībā. Sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2500 EUR.

6.4.  Sabiedrība izveido rezerves kapitālu. Rezerves kapitāla maksimālais lielums netiek ierobežots, to veido:

  • Sabiedrības peļņa, iestāšanās nauda, komisijas maksa par aizdevumu piešķiršanu, neizņemtās dividendes un pajas;
  • ziedojumi, mantojumi un citi neparedzēti ieņēmumi;
  • krājaizdevu sabiedrība ar kopsapulces lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.

 

  1. SABIEDRĪBAS PEĻŅA, TĀS SADALĪŠANA UN ZAUDĒJUMU SEGŠANA
  • Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem.
  • Ar biedru kopsapulces lēmumu peļņas atlikums pēc nodokļu un citu obligātu maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

7.2.1. rezerves      kapitāla, citu kapitālu, kas izveidoti ar biedru kopsapulces lēmumu veidošanai;

7.2.2. dividenžu     izmaksai par pajām.

  • Dividendes izmaksājamas katram biedram atbilstoši viņa paju kopvērtībai 90 dienu laikā pēc to piešķiršanas. Dividendes, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.
  • Biedru kopsapulce lemj par kārtību, kādā izmaksājamas dividendes.
  • Zaudējumi   sedzami no rezerves kapitāla un citiem kapitāliem, kas ir Sabiedrības rīcībā. Ja minētais kapitāls nav pietiekams, zaudējumus sedz no pamatkapitāla. Zaudējumu segšanai Biedru kopsapulce var pieņemt lēmumu izdarīt papildus vienreizējas iemaksas proporcionāli pamatpaju skaitam.
  1. SABIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA UN PĀRVALDE

 

8.1. Biedru kopsapulce ir Sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija.

8.2. Biedru kopsapulce ievēl Valdi un Revīzijas komisiju.

8.3. Valde ir Sabiedrības izpildu institūcija, kas vada un pārstāv Sabiedrību.

8.4. Revīzijas komisija ir Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija.

8.5. Valde ievēl Kredītkomiteju, kas atbild par aizdevumu uzraudzīšanu un novērtēšanu.

8.6. Valde ir tiesīga pieņemt Sabiedrības drošai, sekmīgai un konkurētspējīgai darbībai nepieciešamās jaunas darbības procedūras un politikas, kā arī revidēt un mainīt jau esošās. Visas šīs politikas un procedūras, kā arī izmaiņas tajās stājās spēkā ar to pieņemšanu Valdes sēdē un ir apstiprināmas nākošajā Biedru Kopsapulcē.

 

  1. BIEDRU KOPSAPULCE

 

  • Kopsapulcē balsstiesīgo biedru skaits nedrīkst būt mazāks par 20.
  • Kopsapulcē biedrs var piedalīties personīgi vai ar pilnvarnieka starpniecību. Viena persona uz pilnvaras pamata var pārstāvēt ne vairāk kā trīs biedrus.

9.3. Biedru kopsapulces  ir kārtējās un ārkārtas.

9.3.1. Valde sasauc biedru kopsapulci ne retāk kā reizi gadā un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc saimnieciskā gada beigām.

9.3.2. Steidzamu jautājumu izlemšanai, kuri rodas Sabiedrības darbības procesā un nav Valdes kompetencē, kā arī citu īpašu jautājumu izlemšanai Sabiedrības Valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci .

9.3.3. Biedru kopsapulce Valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija. Ja Valde viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc biedru kopsapulci, to sasauc revīzijas komisija.

9.4. Par biedru kopsapulces sasaukšanu jāpaziņo ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms tās sasaukšanas, izmantojot elektroniskos līdzekļus vai to publicējot mājas lapā www.kekavaskks.lv.. Paziņojumā norāda sapulces vietu, laiku un darba kārtību vietu un laiku, kur un kad biedri var iepazīties ar lēmuma projektiem un dokumentiem, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

9.5.  Sabiedrības biedrs ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus biedru kopsapulces darba kārtības izstrādāšanai ne vēlāk kā desmit dienas līdz kopsapulces sasaukšanai. Kopsapulci sākot, atklāti balsojot tiek lemts par biedru priekšlikumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

9.6.Biedru kopsapulcei ir tiesības:

9.6.1. ievēlēt un atcelt Valdes priekšsēdētāju, Valdes priekšsēdētāja vietnieku un Valdes locekļus, Revīzijas komisijas priekšsēdētāju, Revīzijas komisijas locekļus vai zvērinātu revidentu, un likvidācijas komisijas locekļus;

9.6.2. noteikt atlīdzības lielumu Valdes priekšsēdētājam un Valdes locekļiem, Kredītkomitejas priekšsēdētājam un Kredītkomitejas locekļiem, Revīzijas komisijas locekļiem vai zvērinātam revidentam, un likvidācijas komisijas locekļiem;

9.6.3. noteikt izmaiņas valdes locekļu pārstāvības tiesībās.

9.7.Biedru kopsapulcei ir tiesības:

9.7.1.pēc Valdes un revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta ziņojuma izskatīt un apstiprināt saimnieciskās darbības gada pārskatu;

9.7.2.apstiprināt Valdes sagatavoto Sabiedrības budžetu un kārtējā gada darbības     plānu;

9.7.3.noteikt Sabiedrības iestāšanās naudas lielumu;

9.7.4. izskatīt sūdzības par Valdes lēmumiem;

9.7.5.apstiprināt Valdes lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu Sabiedrībā, esošo biedru izstāšanos vai izslēgšanu no Sabiedrības;

9.7.6.izlemt jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī par līdzdalību citās komercsabiedrībās un izstāšanos no tām;

9.7.7.izlemt par Sabiedrības statūtu grozīšanu;

9.7.8.sadalīt iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņu un noteikt zaudējumu segšanas kārtību;

9.7.9.pārstāvēt Sabiedrību tiesā ar tās pilnvarotas personas starpniecību visās Sabiedrības celtajās prasībās pret Valdes locekļiem, kā arī Valdes celtajās prasībās pret Sabiedrību;

9.7.10.apstiprina Sabiedrības darbību operāciju politikas un kontroles procedūras, kā arī lemj citus ar Sabiedrības darbību saistītus jautājumus;

9.7.11.saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem apstiprināt un grozīt Valdes, Kredītkomitejas locekļus, revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta un likvidācijas komisijas darbības nolikumus.

9.8. Biedru     kopsapulcē katram Sabiedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita ir viena balss.

9.9.  Biedrs savas balsstiesības var nodot tikai pilnvarotam pārstāvim.

9.10.  Biedri, kuri ne vēlāk kā divas dienas pirms biedru kopsapulces nav izpildījuši statūtos un kopsapulču lēmumos noteiktos pienākumus, nevar piedalīties biedru kopsapulcē ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos.

9.11. Biedru kopsapulci vada no biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt Valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un revīzijas komisijas locekļi.

9.12. Biedru kopsapulce, kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 20 balsstiesīgo Sabiedrības biedru. Biedru kopsapulce  izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darba kārtībā, kā arī tos jautājumus, ar kuriem tiek nolemts papildināt sapulces darba kārtību.

  • Ja biedru kopsapulce nevar notikt kvoruma trūkuma dēļ, mēneša laikā tiek sasaukta atkārtota biedru kopsapulce ar tādu pašu dienas kārtību, kura ir pilntiesīga neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

9.14. Biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru.

  1. Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.
  2. Ne mazāk kā trīs ceturtdaļu klātesošo balsu vairākums vajadzīgs, lai izdarītu grozījumus Sabiedrības Statūtos, kā arī pieņemtu lēmumu par Sabiedrības darbības reorganizāciju vai izbeigšanu.
  3. SABIEDRĪBAS VALDE

 

  • Valde ir Sabiedrības izpildu institūcija, kas vada un pārzina Sabiedrības darbību. Valde ir atbildīga par Sabiedrības darbību, kā arī par Sabiedrības lietvedības un grāmatvedības uzskaites atbilstību likumiem. Valde nodrošina biedru kopsapulces lēmumu izpildi.
  • Valdes priekšsēdētāju, valdes priekšsēdētāja vietnieku un valdes locekļus, ievēl biedru kopsapulce uz pieciem gadiem.
  • Valdes darbību vada tās priekšsēdētājs, kuru ievēl Sabiedrības kopsapulce. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Sabiedrības intereses kopīgi ar vēl 2 valdes locekļiem tiesu un valsts administratīvajās institūcijās, kā arī attiecībās ar citām juridiskajām un fiziskajām personām.

Valdes priekšsēdētāja vietnieks pilda Valdes priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā.

Katrs valdes loceklis pārstāv Sabiedrību kopīgi ar vēl 2 valdes locekļiem.

  • Ja valdes loceklis saskaņā ar biedru kopsapulces lēmumu vai uz personīgā iesnieguma pamata atbrīvots no amata pirms termiņa beigām, uz kuru viņš bija ievēlēts, viņa vietā tiek ievēlēts jauns valdes loceklis, sasaucot biedru kopsapulci.
  • Valde sasauc sēdes ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs, bet viņa ilgstošas prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks.
  • Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu. Jautājumus valde izšķir ar vienkāršu klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir Sabiedrības valdes priekšsēdētāja balss, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieka balss. Valdes sēžu protokolus paraksta Valdes priekšsēdētājs un protokolists.
  • Ja Valdes loceklis nepiekrīt Valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Valdes locekļa īpašs viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms Valdes sēdes protokolā.
  • Dokumentus paraksta Sabiedrības valdes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā Valdes priekšsēdētāja vietnieks.
  • Visu darījumu slēgšanai, ir nepieciešams Valdes lēmums.

10.9.  Sabiedrības Valde lemj visus ar Sabiedrības darbību saistītus jautājumus, kuri nav Biedru kopsapulces kompetencē:

  • sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Sabiedrības statūtos un iesniedz tos apstiprināšanai biedru kopsapulcei;
  • izstrādā un pieņem Sabiedrības attīstības biznesa plānu, kā arī plānotās darbības operāciju politikas un kontroles procedūras;
  • pieņem lēmumu par darbību: pakalpojumu apjoma paplašināšanu vai sašaurināšanu, jaunu ieviešanu:
  • lemj par Sabiedrības struktūrvienību veidošanu;
  • nosaka darbinieku skaitu un viņu atalgojumu;
  • ieceļ amatā un atbrīvo no amata Sabiedrības struktūrvienību vadītājus, organizē un kontrolē viņu darbību:
  • apstiprina Sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus;
  • iesniedz biedru kopsapulcei apstiprināšanai gada pārskatu, izdevumu tāmes un peļņas sadales plānu;
  • lemj par Sabiedrības kredītu līdzekļu izmantošanu;
  • izstrādā priekšlikumus par Sabiedrības darbības organizāciju;
  • sniedz biedru kopsapulcei pārskatu par savu darbību;
  • izlemj citus jautājumus, kurus Biedru kopsapulce nodevusi Valdes kompetencē.
  • Valdes priekšsēdētājs:

10.10.1. organizē Sabiedrības saimniecisko un sabiedrisko darbību;

10.10.2. pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsti, pašvaldībām, uzņēmumiem    (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām;

10.10.3. izpilda Biedru kopsapulces uzticētos uzdevumus;

10.10.4. organizē Valdes lēmumu projektu sagatavošanu un izpildi;

10.10.5. izstrādā Sabiedrības darbības plānus, ņemot vērā Sabiedrības struktūrvienību  priekšlikumus;

10.10.6. kontrolē Sabiedrības uzdevumu izpildes gaitu;

10.10.7. sagatavo Valdei nepieciešamos materiālus;

10.10.8. pieņem darbā un atlaiž no darba tos Sabiedrībā strādājošos, kuru pieņemšana  un atlaišana nav sabiedrības Valdes kompetencē, un izvirza Valdes apstiprināšanai Sabiedrības uzņēmumu un saimniecisko struktūrvienību vadītāju kandidatūras.

 

  1. sabiedrības kredītu komiteja

 

11.1. Kredītkomiteju trīs cilvēku sastāvā un Kredītkomitejas priekšsēdētāju ievēl valde uz pieciem gadiem. Par Kredītkomitejas locekli nedrīkst būt Valdes un Revīzijas komisijas loceklis.

11.2. Kredītkomiteja izskata iesniegumus par kredītu piešķiršanu, izvērtē kredītņēmēju maksātspēju un lemj par aizdevuma piešķiršanu. Aizdevumu izsniegšana notiek saskaņā ar kredītpolitiku.

11.3. Kredītkomiteja uzrauga izsniegtos aizdevumus, novērtē Sabiedrības kredītus.

11.4. Kredītkomitejas sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse Kredītkomitejas locekļu. Jautājumus Kredītkomiteja izšķir ar vienkāršu klātesošo Kredītkomitejas locekļu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir Kredītkomitejas priekšsēdētāja balss. Kredītkomitejas sēžu protokolus paraksta visi klātesošie Kredītkomitejas locekļi.

11.5. Par savu darbu Kredītkomiteja iesniedz pārskatu Biedru kopsapulcei  un Valdei ne retāk kā 1 reizi gadā.

 

  1. SABIEDRĪBAS REVĪZIJAS KOMISIJA

 

  • Sabiedrības revīzijas komisija pilda iekšējā audita dienesta pienākumus, pārbauda Sabiedrības darbību. Revīzijas komisija ir atbildīga par savu darbību un sniedz atskaiti par savu darbību biedru kopsapulcei.
  • Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā un revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēl biedru kopsapulce uz pieciem gadiem.
  • Par revīzijas komisijas locekli nevar būt Valdes vai Kredītu komitejas loceklis, kā arī personas, kuras ar Valdes vai Kredītu komitejas locekļiem vai grāmatvedi ir radniecībā līdz trešai vai svainībā līdz otrai pakāpei.
  • Revīzijas komisijas darbu vada revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
  • Revīzijas komisija veic šādus uzdevumus:
  • pastāvīgi kontrolē Valdes rīcību un seko, lai Sabiedrība savā darbībā ievēro likumus, statūtus un biedru kopsapulču lēmumus;
  • dod novērtējumu Valdes iesniegtam gada pārskatam, budžeta projektam, kā arī Valdes priekšlikumiem par peļņas sadali, un sniedz savu atzinumu Valdei un biedru kopsapulcei ;

12.5.3. izskata visu to lēmumu projektus, kas ir biedru kopsapulces kompetencē, un sniedz atzinumus par tiem.

  • Revīzijas komisija ir tiesīga:
  • jebkurā brīdī pieprasīt Valdei atskaiti par Sabiedrības darbību;
  • pārbaudīt Sabiedrības dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu īpašumu;
  • iesniegt biedru kopsapulcei paziņojumu ar Sabiedrības darbības novērtējumu, kā arī izteikt priekšlikumus Sabiedrības darbības uzlabošanai.

12.6.4. Revīzijas komisijas locekļi veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Revīzijas komisijai ir tiesības revīzijā pieaicināt atbilstošas kvalifikācijas ekspertus vai speciālistus, informējot par to Valdi.

 

  1. UZSKAITE, PĀRSKATI, PAZIŅOJUMU IESNIEGŠANA UN KOMISIJAS ATĻAUJAS

 

13.1. Sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un veic statistisko uzskaiti, kā arī sagatavo un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.

  • Par gada pārskata sagatavošanu atbild Valde, un to pirms biedru kopsapulces , kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda Sabiedrības revīzijas komisija. Sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 EUR, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
  • Krājaizdevu sabiedrība, kuras gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, iesniedz Komisijai krājaizdevu sabiedrības vadībai adresētu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.
  • Katram Sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus.
  • Krājaizdevu sabiedrība Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Komisijai informāciju par valdes sastāvu un jaunu krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.
  • Krājaizdevu sabiedrības amatpersonu apstiprināšana un paziņojuma sniegšana par tās nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu notiek saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likuma 11. pantu.

 

  1. SABIEDRĪBAS LIKVIDĀCIJAS UN REORGANIZĀCIJAS KĀRTĪBA

 

  • Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē Krājaizdevu sabiedrības likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Komisijas izdotie normatīvie noteikumi un rīkojumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.
  • Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl Krājaizdevu sabiedrības likumā nav noteikts citādi.
  • Sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces lēmumu:

14.3.1. Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par šīs sabiedrības darbības izbeigšanu tikai pēc tam, kad krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi visas tās grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

14.3.2. Krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei lēmums par darbības izbeigšanu jāpieņem šādos gadījumos:

  • ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20;
  • ja beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, tiesiskās attiecības ar kuru noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;
  • ja krājaizdevu sabiedrība apvienota ar citu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām un tā rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība.

14.3.3. Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam pamatkapitālam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.
14.3.4. Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus.

14.3.5. Ja krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2500 EUR, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci, kura lemj par sabiedrības pašu kapitāla palielināšanu līdz 2500 EUR vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju un tiek veikta saskaņā ar Krājaizdevu sabierības likuma 30. pantu.

 

  1. TIESISKĀS ATTIECĪBAS SABIEDRĪBĀ

 

15.1. Valdes locekļi, kredītkomitejas locekļi, revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības, ja par to savādāk nelemj Biedru kopsapulce.

15.2. Katrs Sabiedrības biedrs likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies Sabiedrībai, tās biedriem vai trešām personām, ja viņš apzināti vai aiz neuzmanības Sabiedrības dibināšanas vai citos dokumentos, kas ir iesniegti valsts iestādēm vai Sabiedrības biedriem, norādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas, vai citādā veidā pārkāpis likumus vai Sabiedrības statūtus.

15.3. Valdes priekšsēdētājs un locekļi ir atbildīgi par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ ir radušies Sabiedrībai, tās biedriem vai trešām personām, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzticētos pienākumus.

  • Revīzijas komisijas locekļi ir atbildīgi par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ ir radušies Sabiedrībai, tās biedriem vai trešām personām, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzticētos pienākumus.
  • Sabiedrība ceļ prasību tiesā pret saviem biedriem vai amatpersonām, ja lēmumu par to ir pieņēmusi biedru kopsapulce vai to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Sabiedrības biedru. Lietas vešanai biedru kopsapulce ievēl savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa biedru mazākums (ne mazāk kā viena desmitā daļa Sabiedrības biedru), to ievēlētas personas saņem pārstāvju pilnvaras lietu vešanai. Biedru mazākumam, kurš pieprasīja prasības celšanu, ir jākompensē Sabiedrībai tiesas izdevumus, ja tiesa prasību noraida.
  • Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.
  • Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.
  • Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, ir atbildīgs par tām krājaizdevu sabiedrības saistībām, kas radušās līdz viņa izstāšanās vai izslēgšanas dienai.
  • No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.